Kas ir laiks?

Šajā pasaulē, šķiet, nav lielāka noslēpuma, nav nekā mistiskāka kā laiks. Laiks kā fizikāls lielums. Laiks kā sakārtošanas parametrs. Laiks kā filosofisks jēdziens, kā lielais nezināmais, kas visu un visus izlīdzina. Kurš gan var atbildēt uz jautājumu, kas ir laiks? Fizikā laiku mēra izmantojot noteiktus atskaites procesus, laika etalona procesus, bet kas viņš pats ir?! Slavenais indiešu viedais Svāmī Šri Juktešvars Giri savā grāmatā “Svētā zinātne” saka, ka ir tikai trīs pamatprincipi vai pamatidejas, uz kuru pamata ir uzbūvēts viss novērojamais Visums, un tie ir Laiks (Kala), Telpa (Deša) un Atoms (Anu). Viens no viņa mūsdienu sekotājiem, indiešu pandīts un jogs Svāmī Nitjānanda Giri savā grāmatā “Krija joga – dzīvības spēka zinātne” izsaka atziņu, ka laiks ir enerģijas forma. Kvantu mehānikā nenoteiktības principa kontekstā tiešām parādās laika un enerģijas savstarpējā saistība, taču vai ar to mēs esam ieguvuši atbildi uz jautājumu kas ir laiks? Vai mums ir vairāk skaidrības par to?

Kala vai Kāla ir viens no senajiem sanskrita terminiem, ar ko apzīmē laiku. Vārda “kala” burtiskā nozīme sanskritā ir “zems”, “maigs”, “liegs”, kā maigs tonis, vai melodiska balss (vai neartikulēts zumošs tonis), kā lietvārds tas nozīmē vīrieša sēklu. Vārda “kāla” pamatnozīme ir “melns”,  “tumšs” un arī “laiks”. Vispirms tieši kā faktors, kas visu iznīcina. Kā epitetu to attiecina uz Šivu Mahādevu, uz planētu Saturnu jeb Šani grahu indiešu džjotišā, arī uz paranormālo paralēlās realitātes būtņu nāgu valdnieku Nāga-rādžu. Interesants šajā kontekstā liekas mūsu Ziemsvētku dziesmu piedziedājums <kaladū> vai <kaladō>. Būtu diezgan loģiski to saistīt ar laiku, jo jebkurā gadījumā Ziemsvētki gada ciklā ir laiks, kad noteikts periods tiek pabeigts un sākas kaut kas jauns. Lai gan, protams, etimoloģijas šeit var būt visdažādākās. Taču ļoti iespējams, ka <kaladū> ir atnācis pie mums vēl no senās indoāriešu pirmvalodas, un tad meklēt paralēles sanskritā varētu būt loģiski. Katrā ziņā šiem vārdiem ir noteikta kopība ar slāviem, kuriem visu Ziemsvētku periodu mēdz saukt par koļadu vai kaļadu (Baltkrievijā) un baltkrievi rudens un ziemas perioda maskās iešanu ir saukuši “koļadi”, krievi visu svinēšanas procesu ir saukuši “koļedovaņije”. Krievu etnogrāfi norāda arī uz vecvārdu “koļed” iet pa apli un “kolo” – koļeso, respektīvi “ritenis”. Tā kā laika mērīšana dabiski ir vienmēr bijusi saistīta ar periodiskiem procesiem, tad ir arī tikai dabiski saistīt laiku ar riteni, kā tas arī ir redzams tibetiešu Dzīves rata ikonās.

Buddhist Wheel of Life icon

Buddhist Wheel of Life icon

Ir etnogrāfi, kas slāvu koļadu atvasina no latīņu kalendām. Iespējams arī domāt par saistību ar grieķu “kala” un “to” – resp. “tas labi” 🙂 – vārdnīca saka, ka kalanta grieķiem esot Ziemsvētku dziesmu dziedāšana vai arī kaut ko labu vai jautru pateikt (“carol” angliski). Tas tad ļoti labi saistās arī ar sanskrita vārda ar īso “a”, resp. “kala” nozīmi, kur vietā ir atcerēties arī mūsu dainu –

33256-0
Eima bišu klausities
Ziemas svētku vakarâ.
Ja bitites daiļi dzieda,
Tad būs silta vasariņa.

Bišu balss, tā ir zumēšana – tātad sanskritā tā arī ir “kala”. Ir vietā atgādināt, ka kopš senlaikiem zumoši dabas trokšņi, tā sauktais “baltais troksnis” ir plaši izmantots meditācijā dažādās kultūrās, lai sasniegtu izmainītu apziņas stāvokli, kā arī ka tas mums palīdz sasniegt rāmāku, mierīgāku prātu grūtos laikos (kas tiek plašāk izturzāts, piemēram, rakstā “Baltās skaņas meklējumos…”)

Saista kaļadu arī ar pirmskristīgās slāvu reliģijas dievību Koļadu (tiek uzskatīts, ka ir bijusi gan vīrišķā ziemas dievība, gan sievišķā dievība ar šo vārdu ar nelielu atšķirību izrunā. Sievišķās dievības funkcija bijusi Saules atjaunošana ik dienas).

Abi spīdekļi Saule un Mēness ir, protams, cieši saistīti ar laika ideju, jo tie ir mūsu dabiskie laikrāži. Mūsu folklorā šī saistība skaisti izpaužas ar nezūdošo trejdeviņi tēmu, 3x3x3 = 3×9 = 27. Mēness apriņķošanas periods ap Zemi attiecībā pret zvaigznēm 27,32 dienas, resp. 27 dienas un nepilnas 8 stundas, kas ir Mēness pamatcikls. Savukārt, 9x9x9 = 729 ir 2x 365 – 1 diena. Respektīvi tas ir divu gadu cikls, tātad Saules cikla atspoguļojums. Abos gadījumos te arī rodas trejdeviņi kalendārais pamats, bet vienlaikus tas tiek attēlots arī jantrās un mandalās. Kā, piemēram, dievišķās Mātes lielajā Šri Jantrā, kas ir pasaules modelis, pamatā ir 9 trijstūri, kuri krustojoties un pārklājoties veido 49 mazākus trijstūrus 7 koncentriskos apļos, tādējādi saistoties arī ar trejdeviņi, jo 7 kā mistiskais skaitlis pats izriet no Mēness fāzu maiņas cikla.

Šri Jantra kā Tripura Sundari (Trīskārši daiļās) dievības jantra

Šri Jantra kā Tripura Sundari (Trīskārši daiļās) dievības jantra – vienlaikus Pasaules modelis

Vēdiskajā astroloģiskajā džjotiša sistēmā 3×9 ir atspoguļots 27 Mēness zvaigznājos jeb nakšatrās, kura katra vēl ir iedalīta četrās pēdās (padas), veidojot kopā 108 (= 9×12) sadaļas, kurām atbilst 108 mantriskās zilbes, kas šur tur Indijā vēl joprojām tiek izmantotas vārdu došanā. Tāpat eksistē sistēma, kurā dod mantras individuālai praksei pēc Mēness vai uzlecošā punkta stāvokļa 27 Mēness zvaigznāju – nakšatru pēdās. Mēness fāzu maiņas cikls, jeb citiem vārdiem sakot Mēness mēnesis ir 29,53 dienas, ko senā džjotiš resp. astroloģiskā tradīcija iedala 30 Mēness dienās (15 augošam Mēnesim un 15 dilstošam Mēnesim). Tas nozīmē, ka gadā mums ir 12,36875 Mēness mēneši, jeb 12 Mēness mēneši un vēl nepilnas 11 dienas. Tātad kalendārajā sistēmā, kas balstās uz Mēness mēnešiem vidēji katrā trešajā gadā (bet ik pa brīdim to jādara arī tikai pēc diviem gadiem) būs jāiekļauj trīspadsmitais Mēness mēnesis, kā tas arī notika senajiem grieķiem, piemēram, skat. Atēnu kalendāro sistēmu (senajiem grieķiem kā likums nebija īpaša trīspadsmitā mēneša, viņiem bija 12 Mēness mēneši un viņi pēc vajadzības esot dublējuši kādu no šiem 12 mēnešiem). Jāpiezīmē, ka Šri Jantras 49 arī mums sniedz skaitli 13, kur vēlreiz parādās kalendārais moments – 4+9 = 13.

Par to, ka līdzīga kalendārā sistēma varētu būt pastāvējusi pie senajiem baltiem, iespējams, liecina Kurbada pasaka, kur gadā, kad nolīgts pie velna, Kurbads izdara divpadsmit varoņdarbus velna mājās un trīspadsmito velnam bēgot no viņa. Trīspadsmitais pie tam ir pasaules atbrīvošana no velna tvēriena.
Skaitļi, kas tuvi 108, parādās šur tur arī kosmiskajās tīri mehāniskajās attiecībās (kā, piemēram, Mēness diametra attiecībā pret Mēness vidējo attālumu līdz Zemei, kā arī Zemes diametra attiecībā pret Saules diametru mēs iegūstam skaitļus, kas tuvi 108), kas liecina, ka kādam skaitlim ,kas tuvs 108, iespējams ir kāda saistība arī ar tīri fizikāliem rezonanses likumiem

Pasaule pulsē. Laiks pats par sevi ir pulsācija. Mūsu personīgais laiks – tie ir mūsu sirdspuksti. Interesanti, ka arī pati Saule ne tikai rotē, bet arī pulsē.

Saules pulsāciju superpozīcijas struktūra - sarkanie apgabali pulsē uz iekšu, zilie uz āru

Saules pulsāciju superpozīcijas struktūra – sarkanie apgabali pulsē uz iekšu, zilie uz āru (saskaņā ar https://ase.tufts.edu/cosmos/)

Mūsu dainu piedziedājumi <Kaladū>, <Šūvo>, <Rotā>, <Līgo>, <Rām> arī ir pulsācija. Elpošana ir pulsācija, sirdspuksti ir pulsācija, pati dzīve ir pulsācija. Un, ja ir pulsācija, tad iespējama arī rezonanse, kā tas arī notiek ar pulsācijām Saulē. Taču rezonanse izpaužas arī mūsu attiecībās. Mūsu attiecībās vienam ar otru, mūsu attiecībās ar dabu mums līdzās, mūsu attiecības ar dabu kā ar Visumu. Kas sajūt šo rezonansi, tas nekad neatstās savus atkritumus dabā. Kas sajūt šo rezonansi, tas nekad neizgāzīs savus ražošanas atkritumus upē. Kas sajūt šo rezonansi, tas nekad nespļaus akā, no kuras viņam pašam un viņa bērniem nāksies dzert.

Meditācija arī ir pulsācija un meditācijā svarīga ir rezonanse.

Nobeigumā tikai būtu jāpiemin kāda savdabīga ideja, kas sasaista laiku gan ar Sauli, gan ar mūsu dzīvi, gan ar cilvēka dzīvi, gan arī ar valsts, ar tautas kā lielākas vienības dzīvi. Tā ir ideja par Saules pulksteni kā piemiņas vietu, par Saules pulksteni atgādnei. Šo ideju izteica mans kādreizējais kolēģis un draugs. Varam padomāt par to kopīgi – varbūt kādreiz tā realizējas?! Stiprām domām ir tendence realizēties. Lai izdodas!

<Saules pulkstenis>