Latviešu folklorā ir tik daudz pietātes un cieņas pret ikvienu dzīvības formu, kas dzīvo mums līdzās. Pasaku varonis runājas ar zvēriem un putniem, un pat kukainīši mājas sienās brīdina mūsu varoni par briesmām. Tikai pateicoties sadarbībai ar visām pieejamām būtnēm pasaku varonis var uzvarēt ikvienā dzīves situācijā.
Dainas savukārt pat par nedzīvo dabu, par ūdentiņu un akmentiņu runā ar nebeidzamu sirsnību.
25943-3
Kur bij lejiņa, tur ūdentiņis;
Kur bij kalniņis, tur akmentiņis.
un
34191-0
…ūdentiņis, akmentiņis,
Tie dzīvos saules mūžu.
Darvinisms saka, ka sugu izdzīvošanu un attīstību nosaka sacensība, konkurences cīņa un pielāgošanās. Biznesa pasaulē arī mēs tiekam mācīti, ka mums jāuzvar konkurences cīņā. Bet patiesībā daudz svarīgāks aspekts izdzīvošanai un attīstībai ir māka sadarboties, māka izmantot sinerģētiskos aspektus.
Šveiciešu jogs Svāmī Gjānānanda Giri ir teicis, ka visās senajās kultūrās ir bijusi uzsvērta arī augu un jo īpaši koku svarīgā loma mūsu laimīgai un pilnvērtīgai dzīvei. Mūsdienās koku masveidīga izciršana agrāk neiedomājamās platībās ir viena no mūsu planētas reālām problēmām. Mūsu ekonomisti bieži redz tikai koksnes kā materiāla tiešo finansiālo vērtību. Diemžēl valstiski maz tiek domāts par koku īpašo nozīmi mūsu planētas aizsargāšanā pret ogļskābās gāzes koncentrācijas pieaugumu, skābekļa ražošanā un gaisa attīrīšanā. Taču kokam ir vēl arī citas vērtības – estētiskā, ētiskā, jo tā ir arī cita dzīvības forma, un visbeidzot garīgā.
Agrāk mūsu senčiem bija pieņemts kokus cirst ziemā, kad koku dzīvības procesi ir bremzēti. Tradicionālā kultūra vienmēr ir uzskatījusi, ka koks ir dzīvs un arī jūtošs organisms.
7715-0
Lociet ievu, nelauziet,
Ļaujiet vaļu noziedèt…